Bijušais

  Kādu laiciņu jau esmu atpakaļ Priedainē un izbaudu vasaru. Biju pirmo reizi mūžā, bet cerau, ka ne pēdējo, peldēties Padures dīķī, esmu sajūsmā, ūdens tur ideāls, nemaz nerunājot par jauko puļķi, kas karājas no zara lejā, un, un, tad ar tādu nelielu atspērienu, no kādu 3 metru augstuma var krist brīnišķajā ūdenī. Skaista padarīšana.
  Tiko atgriezos no izlaiduma, nu sajūta kā saunā tur bija, viens onkulis bija tā nosvīdis, ka kreklam tikai viens pleķītis, manas plaukstas lielumā, bija sauss, neapskaužama sajūta. Lai arī tāds svinīgs noskaņojums, žēl, ka tie daži mīļie 9tie dosies prom uz citu pilsētu.
  Visu šo nedēļu neizskaidrojami labs garastāvoklis, vēlu tādu arī jums ;D
   Tad vēl jums mīļu joku varu pastāstīt, ne tādu samaitātu, kādi vien apkārt skan :] nu nevar jau tekt, ka man viņi nepatīk, bet katrā ziņā šads joks liek man smaidīt ->
 Maija: Sāk dīgt nātres.
 Liene: Tas labi. Būs kāda puķe, ko uzdāvināt tam mēraķim Pēterim.

   Tad vēl par to ravēšanus tēmu, nācās apdomāt kko patiesu, bet skarbu. Vai kāds zin kādēļ visas nezāles ir sieviešu dzimtē - balanda, usne, pērkone, virza, vārpata, u.t.t.?

Bet nu, lai arī kā nebūtu, varu tā ''gudri'' nobeigt ar Bob Dylan vārdiem :