Man tāda sajūta, ka vēl kko vajadzēja, salīdzinoši interesantu šeit uzrakstīt, bet tiešām neatceros, tādēļ minēšu kādu joku -> Vai no gurķa var palikt stāvoklī? [stulbs, bet, ja kāds to nopietni jautā var acis izraudāt aiz pārsteiguma].
Varbūt vēl pilnam manas iknedēļas aprakstam varētu pievienot kko iz SuperNetō dzīves. Mans galvenais uzdevums ir sēdēt kasē, es to arī daru, cilvēkus mēģinu neapkrāpt, kā to drošvien vēlētos puse no jums, jo redz varētu apkrāpt vecos ōpjus/nevērīgus biezos un tad naudu iebāztu kabatā, bet tas nav ne uz pusi tik viegli kā idomājaties, nē, es neesmu mēģinājusi, bet es zinu sistēmu kā vis notiek, bet laikam jau mazliet sanāk netīši apkrāpt, šodien, piemēram, kasē atradās 5 santīmi vairāk, nekātur vajadzēja būt. Un smaidu spēju izmocīt tikai tad, ja ir kāds patiešām simpātisks puisis vai arī kāda paziņa iepērkas, [es redzēju kā skolotājas alus pērk, laikam viņas arī ir cilvēki :D].
Un lai nobeigums būtu pavisam negaidīts nobeigšu ar dzejolīti, kurš, man šķiet, ir Imanta Ziedoņa:
Es esmu jauns kā pirtsslotas lapa
Un līpu pie miesas, un smejos.
Lai svētīts tas gars,
Kura dēļ es tev ievajadzējos!

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru