pirmdiena, 2011. gada 20. jūnijs

To reiz.

   Nu, atcerieties, to reizi, kad mani mīļākie svārki bija džinsa auduma un to garums bija virs potītes, un mani klasē apsaukāja par kotleti, bet tas noteikti bija labāk nekā frikadele, tā vismaz mans brālēns apgalvoju, kuru vēl jo projām šad un tad mēdzu saukāt par pintiķvīnogu. Bet īstenībā gribēju pastāstīt, kādēļ 13.jūnijā lūdzu turēt par  mani īkšķus. Es biju Sabilē, kur baltie cilvēki ir mazumā un vienmēr Tranzītu pie sevis gribas dungot. Biju ciemos pie Klāva L. aizbraukusi, tur jau biju pulkstens 8,30, tādēļ nācās viņu krietnu laiku gaidīt, ā un ārā bija negaiss [uzskatu, ka vainojami tie cilvēki, kas par mani īkšķus neturēja, par spīti manam lūgumam], viņam bija smagi, 6diena pēc kārtas dzērumā, nemaz nerunājot par to, ka tā pirmdiena bija 7tā, kurai sekoja arī 8tā, dzelzs iekšas ;D un smadzeņu time-out. Un, jā, viņš kopā ar Ralfu atbrauca uz manu jauko mājpilsētu Kuldīgu. Bija pavisam feini. ;]
   Man tāda sajūta, ka vēl kko vajadzēja, salīdzinoši interesantu šeit uzrakstīt, bet tiešām neatceros, tādēļ minēšu kādu joku -> Vai no gurķa var palikt stāvoklī? [stulbs, bet, ja kāds to nopietni jautā var acis izraudāt aiz pārsteiguma].
   Varbūt vēl pilnam manas iknedēļas aprakstam varētu pievienot kko iz SuperNetō dzīves. Mans galvenais uzdevums ir sēdēt kasē, es to arī daru, cilvēkus mēģinu neapkrāpt, kā to drošvien vēlētos puse no jums, jo redz varētu apkrāpt vecos ōpjus/nevērīgus biezos un tad naudu iebāztu kabatā, bet tas nav ne uz pusi tik viegli kā idomājaties, nē, es neesmu mēģinājusi, bet es zinu sistēmu kā vis notiek, bet laikam jau mazliet sanāk netīši apkrāpt, šodien, piemēram, kasē atradās 5 santīmi vairāk, nekātur vajadzēja būt. Un smaidu spēju izmocīt tikai tad, ja ir kāds patiešām simpātisks puisis vai arī kāda paziņa iepērkas, [es redzēju kā skolotājas alus pērk, laikam viņas arī ir cilvēki :D].

    Un lai nobeigums būtu pavisam negaidīts nobeigšu ar dzejolīti, kurš, man šķiet, ir Imanta Ziedoņa:
Es esmu jauns kā pirtsslotas lapa
Un līpu pie miesas, un smejos.
Lai svētīts tas gars, 
Kura dēļ es tev ievajadzējos!


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru